Variants (1983-1986)

1983. gada vasarā līdz ar koncertturnejas noslēgumu beidzas ansambļa Dālderi aktīvā darbība. Grupas bijušie dalībnieki izklīst un veido jaunas muzikālās apvienības. Edvīns Zariņš kļūst par Misas kūdras fabrikas vokāli instrumentālā ansambļa vadītāju, Elmārs Jirgensons un Kārlis Sinka uz neilgu laiku pievienojās Bauskas pusē bāzētajai Jura Riekstiņa grupai Personāls. Savukārt Dālderu basģitārists Valdis Ozols ar pārējiem Bauskas rajona kultūras namā izveido jaunu ansambli, kam tiek dots nosaukums Variants.

Šajā grupā bez Valda Ozola muzicē arī bundzinieks Igors Majorovs, taustiņus spēlē Egons Valters un ģitāru – Vīgants Murelis; Varianta vokālistes ir abas bijušās Dālderu solistes Dagnija Ozola un Nijole Berezina. Ansambļa izveidošanas līdziniciators ir Ozola armijas biedrs Mārcis Kreicmanis, kas kļūst par Varianta skaņu režisoru un nominālo ansambļa vadītāju. Sākotnējā ansambļa programma ietver Ulda Stabulnieka mūziku teātra izrādei; šīs dziesmas tiek ierakstītas, un turpmāk ansambļa dalībnieki repertuāram sāk rakstīt savas kompozīcijas. Repertuāru veido galvenokārt Valda Ozola un Egona Valtera kompozīcijas, arī Vīgants Murelis ansambļa repertuāram sacer pa kādai dziesmai. Mēģinājumi notiek Bauskas rajona Raiņa sovhoza kultūras namā katru trešdienu un piektdienu.

Jau pusgadu pēc izveidošanās Variants uzsāk ceļu uz ansambļa tarifikāciju, kas nozīmē izturēt skates sākot ar vietējo mērogu un beidzot ar republiku. Bauskas rajona skate notiek 1984. gada februāra sākumā.

Trešajā dienā - uz koncertansambļu skati - ieradās Emīla Melngaiļa Tautas mākslas un kultūrizglītības darba zinātniski metodiskā centra estrādes mūzikas un diskotēku sektora vadītājs Ivars Mazurs. Ne tikai lai izvērtētu to uzstāšanos, bet lai palīdzētu uz zonas skati izvirzīt ansambļus, kuri atbilstu republikāniskās tarifikācijas komisijas prasībām. Arī mūsu viesī vislielāko interesi radīja abi Bauskas kultūras nama ansambļi, kuri radās pirms pusgada, "Dālderiem" uz pusēm pārdaloties. Mārča Kreicmaņa vadītais "Variants" apvienojis spējīgus mūziķus. Vīgants Murelis un Egons Valters tika atzīmēti kā labākie instrumentālisti - pagājušajā gadā katrs savā ansamblī, bet šogad vienā ansamblī ar Valdi un Dagniju Ozoliem. Tāpēc arī Ivara Mazura vērtējums nevarēja būt citāds: muzikālais līmenis sasniegts, solisti intonatīvi tīri, atrasts savs stils, radoši pārstrādātas Ulda Stabulnieka dziesmas. Bet mūzika nesastāv tikai no tehniski veikli nospēlētiem skaņdarbiem. Tā prasa sirds klātbūtni. Šis variants man pagaidām atgādina neapšaubāmi skaistu, bet neizteiksmīgu, mazliet vienaldzīgu seju.

/Komunisma Ceļš (Bauska), Nr. 18, 1984. gada 11. februārī/

Tā paša gada 15. aprīlī Bauskā notiek republikāniskās estrādes kolektīvu skates zonas radošā sacensība, kurā piedalās gandrīz desmit mūziķu un dziedātāju kopu no Jelgavas un Bauskas rajoniem. Skates komisija izraugās labākos ansambļus - kandidātus finālposma sacensībai vasarā Liepājas estrādē "Pūt, vējiņi". Ansamblis Variants kopā ar Bauskas rajona kolhoza "Uzvara" ansambli Viktorija pēc žūrijas domām demonstrē vislabāko sagatavotību un tiek izvirzīti kā kandidāti piedalīties finālā Liepājā. Kamēr Viktorija līdz Liepājai arī nokļūst, Varianta sastāva maiņas liedz grupai turpināt iesākto - Egonam Valteram tiek piedāvāts kļūt par Brocēnu vidusskolas direktoru, un pirms jaunā mācību gada visa viņa uzmanība nu jāvelta skolas sagatavošanai. Ansambļa mēģinājumi un gatavošanās process skatei tiek sarežģīts, jo Valters ir viens no Varianta stūrakmeņiem, un viņam aizstājējs netiek meklēts.

Nākamajā, 1985. gadā, ansamblis atkal piedalās rajona tarifikācijas skatē - tobrīd sastāvā notikušas tālākas izmaiņas, kas ietekmē ansambļa sniegumu, jo grupu pametis ģitārists Vīgants Murelis - pēdējais tiek uzaicināts pievienoties ansamblim Sīpoli, kura basģitāristu un vokālistu Niku Matvejevu Murelis pazīst jau kopš jaunības laikiem.

---

Sajūsmā plaukstas nesitīsim

Dagnija Bille: - Kā vienmēr, vislielāko interesi klausītāju vidū izraisīja pašu ansambļu dalībnieku sacerētās dziesmas, no kurām daudzas skanēja pirmo reizi

Jānis Līvmanis: - Lielāko tiesu tās ir vienveidīgas. Cita citai līdzīgas. Ar līdzīgām muzikālajām frāzēm, ritmiem. Vienam no "Varianta" jaunajiem komponistiem ieteicām rakstīt vienkāršāk, sadzīves tekstu dziesmas, kādas, piemēram, raksta Zigmārs Liepiņš. Tādas jau cilvēkiem patīk vislabāk. Un ko atbildēja jaunais cilvēks? «Es nevaru tik zemu nolaisties, man kauns tādas rakstīt.» Te nu komentāri lieki. Taču šī atbilde labi raksturo daudzu jauno komponistu attieksmi pret saviem sacerējumiem. Tās «gudrās» dziesmas jau neklausās. Man, piemēram, no skatē dzirdētajām ansambļu dalībnieku sacerētajām dziesmām nepalika prātā neviena. Ar to jau vien nepietiek, ka pazīst notis. Es ieteiktu konsultēties ar republikā pazīstamiem, profesionāliem komponistiem. Estrādes orķestru biroja darbinieki pat varētu, teiksim, reizi mēnesī jaunajiem komponistiem rīkot seminārus, kuros mūzikas speciālisti iepazīstinātu ar novitātēm un vēsmām visā estrādes mūzikas virzībā (tā jau praktizē, piemēram, dobelnieki). Šajos semināros mācītos un domām apmainītos paši mūzikas autori.

D. B.: - Nākamais punkts ir kostīmi. Arī pieder pie lietas, vai ne? Jo koncertā vizuālais moments ir loti svarīgs.

J. L.: - Dziedātāju ienākumi nav tik lieli, lai varētu atļauties, teiksim, divas reizes gadā uzšūt sev jaunu tērpu. Uz pārskaitījumu realizēt šūšanas apmaksāšanu ir diezgan sarežģīti. Tomēr estradē nevar dzīvot bez pasniegšanas. Dzirdētie ansambļi gan atšķiras ar kvalitāti, bet ārēji, manuprāt, tie ir līdzīgi. Apģērbu vajadzētu censties pieskaņot muzicēšanas stilam. «No ielas uz skatuves» - tas nu nekam neder. Vizuāli interesanti likās «Variants» un «Viktorija».

Dažas dienas pēc tarifikācijas skates redakcija saņēma Bauskas 1. vidusskolas 11. klases skolnieces Ritas Lazdas vēstuli. Viņa raksta: «Tā kā grupa «Variants» man ļoti patīk, es vienmēr cenšos būt līdzi ar viņiem visās veiksmēs un neveiksmēs. Arī šajā tarifikācijas skatē es ar lielu sajūsmu noklausījos «Varianta» koncertu. Patika E. Valtera liriskā dziesma «Saprašanās» un V. Ozola dziesma «Pasaules saimnieks».»

Jā, daudzveidīgaka un interesantāka kļuvusi Raiņa sovhoza kultūras nama vokāli instrumentālā ansambļa «Variants» dalībnieku jaunrade, augusi arī profesionālā varēšana. Tomēr nav īsti saprotams kādai auditorijai ansamblis spēlē programmu. Tā īsti neatbilst nevienai klausītāju paaudzei. Ja ansamblim nav tik spilgti izteiktas sejas, tāda vārda, prātīgāk gan būtu pievērst uzmanību kādam vienam stilam un tad meklēt nevis plašumā, bet gan dziļumā. Ansamblī pašlaik sastāva maiņa. Īsi pirms tarifikācijas no kolektīva aizgāja ģitāristi Vīgants Murelis un Guntis Vārna. Šķiet, nelaikā, jo koncertā ģitāru skaņu trūkums bija ļoti jūtams. Valdim Ozolam, piemēram, piesakot un reklamējot dziesmu, atsevišķās reizēs vajadzētu būt uzmanīgākam vārdu izvēlē. Programmu veido pašu dalībnieku sacerētas dziesmas. Spēlējot tikai šādu mūziku, kolektīvam samazinās izaugsmes iespējas, tas zināmā mērā pat ieslīgst sevis apdziedāšanā. Ansamblim ir iespējas pilnveidoties.

/Komunisma Ceļš (Bauska), Nr. 23, 1985. gada 21. februārī/

---

Grupa darbojas vēl 1986. gada sākumā, koncertējot pasākumos Bauskas pilsētā un rajonā, taču drīz vien aktīvu darbību beidz izaugsmes iespēju trūkuma dēļ - Valters un Murelis ir prom, turklāt ansamblim ir grūtības iegādāties jaunus instrumentus un apskaņošanas aparatūru. Palikušie Varianta mūziķi izklīst un veido jaunus projektus, tostarp Valdis Ozols pēc ilgāka pārtraukuma kādu brīdi muzicē kopā ar Edvīnu Zariņu Dālderu atjaunotajā sastāvā.

Ansamblis Variants savas darbības laikā veicis ierakstus gan LTV pārvietojamajā studijā, gan studijā Melodija ar komponista un kādreizējā Katedrāles mūziķa Vilņa Šmīdberga atbalstu. Diemžēl nav saglabājušās nevienas ansambļa fotogrāfijas.