Berm (2001-2006)

Lielai daļai mūzikas pazinēju un vienkāršu klausītāju ne Jāņa Strazda, ne Andra Ērgļa vārdi komentārus neprasa. 1980. gada 14. februārī Saldū dzimušais Jānis Strazds raksta gan populāro, gan akadēmisko mūziku, aktīvi koncertē, piedalās dažādos muzikālajos projektos kā pianists, studijas mūziķis, aranžētājs, komponists, producents un vērienīgu muzikālo projektu mākslinieciskais vadītājs, regulāri sadarbojas ar Latvijas labākajiem mūziķiem. Savukārt Andris Ērglis dzimis Aizputē 1983. gada 16. janvārī muzikālā ģimenē, un bērnību pavadījis vispirms Kazdangā, tad Jaunlutriņos, kur mūzikas skolotāja Gunta Škaravecka iemāca jaunietim vokālos pamatus. Andris kā dziedātājs ir pieckārtējs konkursa „Ko tu proti?!” laureāts.

Pēc pusotru mēnesi ilga mēģinājuma iejusties J. Mediņa mūzikas vidusskolā Rīgā, 1998. gadā Ērglis iestājas Emīla Melngaiļa Liepājas Mūzikas koledžā, kur apgūst sitamo instrumentu specialitāti, un iepazīstas ar Jāni Strazdu. Strazds tobrīd sāk nopietni pievērsties dziesmu rakstīšanai, un ar draugiem ir izveidojis poproka ansambli "Alibi", kurā Ērglis tiek uzaicināts uzņemties bundzinieka pienākumus. Andris Ērglis saka:

"Jānis Strazds ir trīs gadus vecāks par mani. Tajā laikā man bija 15-16 gadi, viņam 18-19, un tajā mirklī tā gadu starpība likās baigi lielā. Un sākumā mūsu sadarbība tāda apmēram arī bija - tu, mazais, uzspēlē bungas, un mēs te, lielie, spēlēsim. Bet es līdz tiem lielajiem ātri tiku, un pēc pusgada kļuvām līdzvērtīgi. Viennozīmīgi Liepājā sākās mana nopietnā mūziķa karjera sākumā vienkāršos krodziņos, kafejnīcās sākumā pie bungām. Kad kolēģi izdzirda, ka varu piedziedāt otro balsi, pēc mēneša viņi saprata, ka varu nodziedāt arī kādu dziesmu. No kafejnīcām pārcēlāmies uz ballītēm, pēc tam uz lielākām skatuvēm."

Paralēli grupai Strazds un Ērglis regulāri spēlē deju mūziku saviesīgos pasākumos visā Latvijā, kā arī izklaides mūziku Liepājas krodziņos.

"Alibi" darbība beidzas, kad Strazds uzsāk mācības Rīgā, Mūzikas akadēmijā. Šī ansambļa vietā Jānis Strazds kopā ar Andri Ērgli un domubiedriem Liepājā izveido inteliģentā poproka grupu ”Berm”, kurai Strazds raksta mūziku un sākotnēji arī dziesmu tekstus, un dažas dziesmas ansambļa repertuāram saraksta arī Ērglis. Grupas sastāvā bez vokālista Andra Ērgļa un taustiņinstrumentālista Jāņa Strazda muzicē arī Māris Kupčs (ģitāra), Valērijs Bezdņikovs (basģitāra) un Normunds Everts (sitaminstrumenti). Ansambļa nosaukums holandiešu valodā apzīmē krasta nostiprinājumu jeb molu.

Repertuāra izveides dinamika lielākoties bija šāda - Jānis Strazds uz mēģinājumu atnes dziesmas pamatideju, vairāk vai mazāk pabeigtu motīvu, kuru pārējie grupas dalībnieki "apaudzē" ar savām idejām, veidojot organiskus aranžējumus.

Andris atceras spēcīgo pārdzīvojumu 17 gadu vecumā, ko pašos jaunajos censoņos raisījis mirklis, kad pirmoreiz sevi izdzirdējuši skanam radio. „Sirds tā pukstēja, bija tika patīkami – likās, nekur augstāk vairs nevar!” smej mūziķis.

"Berm" piedalās mūzikas un mākslas festivālā "Bildes 2002", kā arī vietēja mēroga mūzikas pasākumos. Par grupas augstāko sasniegumu var nosaukt iegūto 1. vietu festivāla “Liepājas Dzintars 2003” konkursā, kur "Berm" saņēma arī īpašo balvu par labāko lībiešu tautasdziesmas “Pug pug jeng jeng” apdari. Tautasdziesmas aranžijas autors Ērglis atzīst, ka sākotnēji nācies pārējos grupas dalībniekus pārliecināt par labu viņa iesniegtajai versijai, kas pēc pagarām diskusijām arī pieņemta.

Atsaucoties komponista un toreizējā radio vadītāja Zigmara Liepiņa piedāvājumam, “Berm” Radio SWH skaņu ierakstu studijā veic pirmos grupas dziesmu skaņu ierakstus, no kuriem gan lielākā daļa nekad nav tikuši publicēti, bet vairākas “Berm” dziesmas (“Tu man esi”, “Var jau būt”, “Man ir vienalga”) joprojām skan Latvijas radiostaciju ēterā. Kopumā SWH studijā tiek ierakstītas 17 dziesmas. Sadarbība ar Zigmaru Liepiņu turpinās arī komponista albumā "Versijas", kurā iekļauta arī "Berm" izpildītā dziesmas "Vārdi" jauna versija.

Strazds šai laikā paralēli raksta akadēmisko mūziku — instrumentālo un vokālo kamermūziku, dziesmas korim, simfonisko un teātra mūziku, kā arī spēlē klavieres restorānos Rīgā un Liepājā.

Šajā laikā sākās darbs kā dažādu lielu koncertprogrammu un muzikālo izrāžu muzikālajam producentam un aranžētājam, sadarbojoties ar daudziem Latvijas dziedātājiem un instrumentālistiem. Strazds kādu laiku spēlē grupā “Rebel”, Feliksa Ķiģeļa grupā, grupā “Fomins un Kleins”, kā pianistam piedaloties arī veiksmīgā albuma “Muzikants” studijas ierakstā.

Par spīti panākumiem "Liepājas dzintarā" un ierakstiem radio studijā, ansambļa aktivitāte pakāpeniski pierimst un 2006. gadā "Berm" izbeidz darbību. Andris Ērglis saka: "Tā mūzika mums bija tik sarežģīta un laikam tautai nesaprotama. Bet muzikantiem viņa ļoti patika - to ko mēs atskaņojām gan dzīvajā, gan arī ierakstos. Kaut kā dabīgā nāvē izbeidzās sadarbība ar "Berm", jo izlaižam vienu dziesmu - kaut kā nav, izlaižam otro, trešo... Sākām nīkuļot. Bet piekāpties mēs arī baigi negribējām un spēlēt kaut ko vienkāršu, kas patiktu tautai. Gribējām to tautu kaut kā audzināt, bet laikam mums nesanāca."

Ērglis un Strazds kādu laiku kopīgi muzicē saviesīgos pasākumos, līdz uzsāk sadarbību ar liepājnieku, ģitāristu un dziesmu autoru Tomasu Kleinu, un basģitāristu Aivaru Meijeru. Top projekts „Cacao”, kas saistās ar populāro dziesmu „Ripoja akmens”, kura kopā ar citām izdota albumā 2007. gadā.