Sezona (1987-1991)

Ansamblis "Sezona"; Liepāja, Kuršu un Rakstvežu ielas stūris; no kreisās - Māris Mikuļskis, Ainars Pūpols un Edijs Cionelis. Gunāra Reķa foto, 1990

Ainars Pūpols Liepājā ieradies 1980. gadā no Tukuma. Jau nākamajā gadā viņš dibinājis savu pirmo Liepājas grupu – tā kā tas ir studiju laiks, nosaukums bijis “Institūts”. Lai arī tajos laikos nočiept kādu firmas gabalu nav bijis problēmu – par autortiesībām neviens neko pat nezinājis –, Ainars rakstījis savas dziesmas. Kā toreiz pie blūza intonācijām sācis turēties, tā turas visu laiku. Bet, kā zināms, kā rokam, tā blūzam saknes ir vienas.

Visas dziesmas pirms atskaņošanas publikai bija jāapstiprina orgānos. Daudzas tekstu dēļ – tos Pūpols raksta pats – nav apstiprinātas.

Pēc “Institūta” nākusi “Sezona” ar “Led Zeppelin” inspirācijām. “Latvijā to nesaprata,” blūzmenis nosaka.

Ansamblis Sezona izveidojies 1987.gadā Liepājā. Tā sastāvā muzicē Ainars Pūpols (vokāls, ģitāra), Māris Mikuļskis (basģitāra) un Edijs Cionelis (sitaminstrumenti). Grupa sākotnēji darbojas Liepājas jaunatnes centra paspārnē un spēlē hārdroku un blūzu.

1988.gadā Sezona piedalās festivālā "Saldus saule":

"Liepājas jaunatnes centra grupu «Sezona» interesējot meitenes, sports un acīmredzami un dzirdami arī mūzika. Visumā grupa gūst aplausus un piekrišanu, tikai ... lespējams, radīsies man nelabvēļi, ja teikšu, ka man ne viss tās kompozīcijās patika. Jo tām tāds kā sezonas raksturs. Krievu valodā ir vārdiņš, ko latviski netulko «aģitčastuškas». Esmu pret metro celtniecību Rīgā, bet esmu pret tik primitīviem un lozungveidigiem tekstiem kā «metro dārd», «dvēseli grauž», «no pekles atbrauc vilciens, kam tūkstoš ļaužu līdz, uz pekli aizbrauc vilciens» ... Skan veltījums Ērikam «Spuldzes zieds» un «Blūzs»... Vējš slidina mākoņus pāri mūsu galvām, saule noskatās (skumji? laimīgi? apmierināti? domīgi?) šai raibajā cilvēku un dziesmu karuselī. Pāri pārlido, varbūt ievērojāt, stārķis. Parasts, balts putns, kādu Latvijā ir daudz. Ērikam ir dziesma «Svēteli, svēteli nešaujiet...» Un tad arī pēdējā, «veltīta visiem jums, latvieši». Varēja jau arī to neteikt, kāds noteikti piesies ko nacionālistisku un zināmā mērā ko lētu, tukšskanīgu. Bet vārdi un mūzika runā paši par sevi: «Mēs nākam no zaļas zāles, mēs nākam no tumšas nakts. Kur bāliņš guļ ceļa malā. Nokauts un neaprakts.»"

/Padomju Zeme (Saldus), 1988.gada 30.jūlijs, Nr.90/

---

AINARS PŪPOLS

Ē.Ķiģelim

Spuldzes ziedam ir jānovīst naktī,

Rīts pārāk tāls, pārāk nereāls šķiet,

Un man ir jāaiziet, pirms tu to saki,

Pirms tu vēl pamosties,

Suņi sāk riet.

Jānovīst ziedam, kas smaržo pēc gaismas,

No gaismas medus naktstaureņi jūk.

Un man ir jāiet, kaut negribas traki.

Novītis zieds -

Projām taureņi mūk

Nu man ir jāiet, pirms debesīs saule.

leklausies, suņi kā ries.

Un man ir jāiet, pirms tu to saki,

Pirms vēl nav novītis zieds.

/1986/

---

Interesanti, ka divas dienas iepriekš, Liepājas laikraksta "Ļeņina ceļš" 1988.gada 28.jūlija numurā, ansamblis jau tiek dēvēts par Medzes padomju saimniecības grupu, kam paredzēts uzstāties Aizputes Misiņkalna estrādē 30.jūlijā rīkotajos estrādes svētkos.

1989.gada 8.jūlijā Sezona piedalās jauno un mazāk pazīstamo grupu koncertā "Do" Dobeles estrādē, līdzās ansambļiem Linga, Ēnas, Aurora, Krīze, Revīzija, Rīts un Jura Pavītola grupai (kurā tobrīd spēlē gan Pūpols, gan Mikuļskis).

1990.gada 26.-28.janvārī Salaspils enerģētiķu kultūras namā notiek festivāls "Durvis"; no 40 kandidātiem 12 finālistu vidū iekļūst arī Sezona.

SEZONA BEIGUSIES

Vējš ietrieca sejā Liepājas elpu. Līdz vilciena atiešanai laika vēl daudz, cerams, Edijs nenokavēs, bet Māris — ja arī nokavēs, galā būs laikā (autostopi ir viņa hobijs). Šķiet, aizmirsts nav nekas — ne ģitāra, ne stīgas, ne lodāmurs, ne Sezonas talismans — nāriņa. Patiesībā jau tādas grupas nemaz nav. Ir sezona — kāzu, ballīšu, festivālu sezona, kad var satikties. Brīva muzikantu apvienība — Ainārs no Jura Pavītola grupas, Edijs no «Credo», Māris — pašlaik no «Akcijas». Sezona turpinās otro gadu.

Kur ir tās aizsākums? Vai tas bija toreiz, kad «Līvi» vēl plivināja Zīlītes spārnus, «Credo» sita dūri uz galda, bet «Corpus» ar M. Šternu un A. Virgu skaloja jauno vilni? ..

Toreiz Edijs mācījās devītajā klasē, bungas bija sitis mēnešus trīs, kopā ar Aināru pārstāvot Liepājas Pedagoģisko institūtu, kāpa uz skatuves līdzās visām šīm zvaigznēm un .. mazliet apdedzinājās. (Ar Māri viņi iepazinās vēlāk.)

Mainījās nosaukumi, mainījās sastāvi. Edijs uzkāpa uz lielās skatuves ar «Credo», tobrīd stipri pabālējušo grupu, tomēr, būdams dzīvas, improvizētas mūzikas fans, atkal satikās ar Aināru un Māri — Sezonā. Šī dzīvā, dvēseliskā mūzika viņus laikam arī tur kopā. Jo nav pārāk svarīgi — blūzs, hārdroks vai kaut kas cits, galvenais — dzīvot kopā uz skatuves. Viņiem ir pilnīga pašfinansēšanās — par visu maksā paši. Ne aparatūras, ne savu māju grupai nav. Ja rodas nepieciešamība mēģināt, parasti kāds izlīdz. (Paldies vīriem no «Krīzes», «Līviem», arī «Credo», lai gan...) «Nāks lielāki, un šie aizmirsīsies,» saka Ainārs. Par nākotnes plāniem nav vērts runāt. Jo ikviena sezona var būt pēdējā - cik Ilgi gaisā plivināsies? Bet virsrakstā sacītajam tomēr neticiet — nevar aizslēgt to, kā nemaz nav!

/Latvijas Jaunatne, 1990.gada 24.februāris, Nr.37/

1990.gada 30.aprīlī Sezonas uzstāšanās atklāj festivālu "Roks par Neatkarību", kas norisinās trīs dienu garumā Rīgā, Sporta pilī.