Doktors Fausts (1987-1989)

1986. gadā Latvijas Valsts Konservatorijas kompozīcijas nodaļas students Valters Ezeriņš, topošais vokālists Gints Jurgensons un Grobiņas Kultūras nama grupas Corpus agrākais solists Ēriks Budēvics izveido elektroniskās mūzikas projektu Audio. Gadu viņi nospēlē trijatā, līdz 1987. gada pavasarī grupai pievienojas basģitārists Aivis Kalvāns. Sadarbība ar Kalvānu gan ir īslaicīga, un basģitārists drīz vien pāriet uz jauno un perspektīvo ansambli Jauns Mēness.

Tā paša gada jūnijā Audio mūziķi grupā pieņem basģitāristu Armandu Cālīti, ģitāristu Viktoru Fedosejevu un bundzinieku Pēteri Ozoliņu, un vienība nomaina nosaukumu uz Doktors Fausts. Puiši spēlē vienīgi savas (galvenokārt Valtera Ezeriņa) kompozīcijas, kuras variē uz hārdroka un melodiskā roka robežas. Grupas muzikālo stilu tobrīd vēl pāragri saukt par nostabilizējušos, jo meklējumi turpinās; pats ansamblis bāzējas Rīgas Proletāriešu rajona jaunatnes centra telpās. Par grupas administratoru kļūst Dainis Skrastiņš, kurš iepriekš tādus pašus pienākumus veicis ansamblī Opus.

Grupa Doktors Fausts, foto Ints Kalniņš, 1988

Doktors Fausts pirmā uzstāšanās notiek festivālā «Bildes'87», vēlāk seko dalība koncertā «Roks pret narkomāniju», starptautiskajā ekofestivālā Rīgā, kā arī Baltkrievijas rokfestivālā «Rok-Krok» Grodņā.

[...] trīs dienas Grodņas virsnieku nama zāle kļuva par republikas rokmūzikas centru. Trīs dienās klausītājiem bija iespēja dzirdēt vairāk nekā desmit rokgrupas. Divi no sešiem festivāla koncertiem tika atvēlēti viesiem: viens — Maskavas grupām «Biokonstruktor» un «Nočnoj prospekt», otrs — mūsu republikas «Zig Zagam» un agrokombināta — kolhoza «Padomju Latvija» grupai, kura klausītājiem un lasītājiem varētu būt pazīstama ar nosaukumu «Doktors Fausts». Latviešu puišu ierašanos Grodņā vietējā prese reklamēja kā «patīkamu dāvanu». Ceru, ka «Zig Zaga» un «Doktora Fausta» kopīgais koncerts par tādu arī kļuva, vismaz par interesi liecināja pilnā klausītāju zāle. Vienotā postpankroka stilā izturēto «Zig Zag» programmu klausītāji uzņēma ar interesi, jo īpaši (spriežot pēc noklausītajām sarunām gaiteņos) baltkrievu meitenēm iepatikās grupas vizuālais noformējums. Grupai «Doktors Fausts», kas tādā sastāvā koncertē tikai kopš pagājušā gada pavasara, šī bija pirmā uzstāšanās aiz mūsu republikas robežām. Manuprāt — veiksmīga, to apliecināja arī publikas aplausi un cita veida trokšņaina piekrišana.

/Padomju Jaunatne, Nr. 55, 1988. gada 19. marts/

Grupa Doktors Fausts, Grodņas festivāls "Rok-Krok", D. Bergidāna foto, 1988

Par grupas nozīmīgāko darbu var uzskatīt Ezeriņa mūziku Valmieras teātra jauno aktieru kursa diplomdarba izrādei "Tils Pūcesspieģelis", kas skan gan izrādēs Jāņa sētā, gan tā paša gada Republikāniskajā ansambļu skatē Liepājā, kur grupa iegūst 2. pakāpes diplomu. Izrāde "Tils Pūcesspieģelis" sava vērienīguma dēļ vien jau pretendē uz hārdrokoperas apzīmējumu.

Klāsa pelni Jāņa sētā

«Leģenda par Tilu Pūcesspieģeli» nav ne pati iemīļotākā, ne arī izklaidējošākā lasāmviela jaunatnei. Tāpēc grupa «Doktors Fausts» un šāgada Konservatorijas Valmieras kursa absolventi jauniem un veciem piedāvā iepazīšanos ar seno Flandriju tepat Rīgā — Jāņa sētā, noskatoties izrādi «Tils Pūcesspieģelis». Ja esat bijuši Liepājā, tad nelielu priekšstatu par šā rokteātra muzikālo daļu esat guvuši, jo grupa «Dr. Fausts», piedaloties republikāniskajā skatē ar ciklu no šīs izrādes, ieguva otras pakāpes diplomandu nosaukumu.

Valters Ezeriņš ir grupas «Dr. Fausts» vadītājs un arī izrādes mūzikas autors. Tad nu visus «kāpēc?» un «kas?» jautāju viņam.

— Valter, kāpēc izrādes režisors Valdis Lūriņš izvēlējās tieši jūs — «Dr. Faustu»?

— Musu sadarbība «brieda» jau kopš 1983. gada, un pagājušā gada rudenī vienojāmies par konkrētu kopdarbu — izrādi «Tils Pūcesspieģelis».

— Vai šo rokteātri var uzskatīt par izklaidējošu?

— Domāju, ka ne. Gan mūzika, gan arī pati izrāde ir nopietna, varētu pat teikt — traģiska.

— Bet kas tādā gadījumā šajā izrādē var saistīt jauniešus?

— Pirmām kārtām noteikti mūzika. Tā ir mūsdienīga — hard un art roka apvienojums. Izrādē ir daudz deju. Un galvenais — paši aktieri un mūziķi taču ir jaunieši.

— Kādē| izvēlējāties tieši Jāņa setu?

— Ideja pieder režisoram un scenogrāfam. Manuprāt, jau pati teātra iziešana no telpām piešķir izrādei svaigumu un oriģinalitāti. Īpaši vasarā, kad gan jauni, gan veci nav noskaņoti sēdēt telpās.

/Padomju Jaunatne, Nr. 141, 1988. gada 23. jūlijs/

Grupas Doktors Fausts uzstāšanās Liepājas brīvdabas estrādē "Pūt, vējiņi", A. Liepiņa foto, 1988

Doktora Fausta aktīvais mūžs gan ir īss, jo 1988. gada nogalē Armands Cālītis un Viktors Fedosejevs pievienojas Gvido Vasiļjeva jaunajai grupai Linga. Ēriks Budēvics vispirms izmēģina spēkus ar Uģa Prauliņa grupu Vecās Mājas, taču, atzinis Prauliņa mūziku par pārāk sarežģītu, pievienojas smagā roka vienībai Deserts. Vēl 1989. gadā tiek izdots magnetalbums ar izrādes "Tils Pūcesspieģelis" dziesmām, taču ar to pašu grupas darbība beidzas.

Grupa Doktors Fausts, A. Eglīša foto, 1988

---

Dziesmas: